"rakājos" atmiņās

atradu aiz kumodes vecu kladi. hmm...diezgan vecu. šeit ir arī pāris mani dzejoļi, bet crazy. kur tādu var uzrakstīt... ;D

viens no tiem, bet atcerieties - vecs!

kopā ar tevi katru mīļu brīdi,
atbalstīt tevi vienmēr būs spēks,

cerību nezaudēt par tevi

un ticēt, ka saņemšu to atpakaļ.

bet viss skaistais reiz beidzas,

atbalsts ar dusmām nesader,

pēdējā cerība mocībās mirst,

un smaidi kļuvuši samāksloti.

vienreiz redzēto pazīt ir vienkārši.

tu vari neteikt, ka man izliekas,

šādas leitas ilgi neaizmirst,

tu vari neteikt, ka esmu pārpratusi,

šādas lietas ilgi atmiņas nepamet.

protams, draudzība nepazūd,

bet zaudētā ticība un atmiņas sāp,

samākslotie smaidi kļūst retāki,

tomēr mana uzticība tev ir zudusi.

Slāpēts kontrasts

Tikko lasīju kāda bloga īpašnieces, savādas, bet interesantas meitenes, aprakstu. Viņa stāstīja par sevi, un šis stāstījums mani daļēji iedvesmoja, jo viņa likās...tik....tik...tik radoša un ar mākslu sirdī. Kad lasīju, man viņas tekstā gar acīm pazibēja viens vārds, kā viņa bija par sev izteikusies - šizofrēnija. Kaut kad nesen kaut kur šo vārdu arī biju piefiksējusi, zināju, ka tā ir psihiska slimība, bet vēl nebiju uzzinājusi kāda un kā tā izpaužas, bet tagad saņēmos un sameklēju, ko vairāk par to...

Kas ir šizofrēnija?

Šizofrēnija ir viena no izplatītākajām psihiskajām slimībām, tās cēloņi līdz šim nav pilnīgi noskaidroti. Vārds «šizofrēnija» tulkojumā no grieķu valodas nozīmē «psihes sašķelšanās» un atspoguļo šīs slimības raksturīgāko īpašību. Ar šizofrēniju parasti saslimst vecumā no 18 līdz 30 gadiem.
Psihes sašķelšanās var izpausties divējādā orientācijā, piemēram, slimais uzskata, ka viņš atrodas cietumā, un vienlaikus labi zina, ka tā ir slimnīca. Ārstu viņš uzskata par savu radinieku, bet tajā pašā laikā izturas pret viņu kā pret ārstu. Vērtējot kādu notikumu, šizofrēnijas slimniekam vienlaikus var būt gan pozitīva, gan negatīva attieksme pret to.Raksturīga šizofrēnijas īpatnība ir arī intereses zudums pret apkārtējo dzīvi, norobežošanās savu iekšējo pārdzīvojumu pasaulē. Slimnieki ir noslēgti un meklē vientulību.Šizofrēnijai raksturīgajām, tipiskajām pazīmēm ir tendence ar laiku padziļināties. Piemēram, emocionālie traucējumi, kas rodas slimības sākumā un izpaužas interešu zudumā, ar laiku pāriet emocionālā trulumā.Šizofrēnijas sākuma pazīmes ir dažādas. Saslimušie bieži žēlojas par nogurumu, galvassāpēm, nepatīkamām sajūtām ķermenī. Ļoti bieži viņiem ir miega traucējumi (pusaudžiem visbiežāk novēro paaugstinātu miegainību, bet pieaugušajiem — bezmiegu), nereti arī izklaidība un apgrūtināta domāšana. Slimie sūdzas, ka viņiem nepadodas mācības, grūti saprast izlasīto vai teikto. Viņi kļūst nesabiedriski, dod priekšroku vientulībai. Bieži šiem slimniekiem rodas naids un niknums pret cilvēkiem, it īpaši pret tuviem radiniekiem un pazīstamajiem. Slimnieki kļūst aizdomīgi, nevienam neuzticas. Protams, šo simptomu izpausmes pakāpe mēdz būt dažāda.Citos gadījumos šī slimība izpaužas negatīvā un neizskaidrojamā agresīvā rīcībā, kas parādās pēkšņi uz ārēji nosvērta stāvokļa fona.Dažkārt slimība sākas ar sliktu garastāvokli. Saslimušie kļūst skumji, izsaka domas par savu nepilnvērtību vai par apkārtējo cilvēku nelabvēlīgo attieksmi pret viņiem.Krasi izteiktai slimības izpausmei raksturīgs uzbudinājums ar saslimušā dīvainu izturēšanos vai arī pilnīgs nekustīgums, uzbudinājuma stāvoklim raksturīga nesakarīga runāšana, nekustīgajam stāvoklim — fantastiskas izjūtas ar spilgtiem un dīvainiem iedomu tēliem. Šiem akūtajiem slimniekiem novērojama baiļu, apmulsuma, skumju, trauksmes, dusmu, apbrīnas, ekstāzes afektu nesakarīga mija.Šizofrēnijai ir dažādas formas, un tās norise var būt vai nu nepārtraukta vai periodiska. Pirmajā gadījumā slimība 1—2 gadu laikā var radīt izteiktu gara vājumu, ko raksturo domāšanas sašķelšanās un emocionāls trulums. Citos gadījumos nepārtrauktais process attīstās lēni, pakāpeniski, un tikai pēc daudziem gadiem izdodas atrast krasi izteiktas apātiskā gara vājuma iezīmes.Periodiskā norise ir labvēlīgāka, jo slimības attīstības procesā ir ilgāki vai īsāki pārtraukumi, kad slimnieks uzskatāms par relatīvi veselu. Šajā grupā ietilpst arī tādi slimnieki, kam visā mūžā bijusi tikai viena šizofrēnijas lēkme, kas beigusies ar izveseļošanos. Taču parasti šī slimība periodiski atkārtojas. Uzlabošanās var iestāties jebkurā slimības stadijā, un faktiskā izveseļošanās ir ātrāka, ja uzlabošanās iestājas agrāk un aptver ilgāku laika periodu.

...šo te izlasījusi, sāku pratot, vai tikai man arī nav kaut kas no tās, un vai man nepiemīt daži simtomi. Tas mani sāka biedēt un šis teksts man ir iespiedies atmiņā un nevēlas mani pamest. Varbūt ar laiku būs vēl, vēl vairāk jāpapēta gan šī slimība, gan pašai sevi...;DD (bet tas nav nekāds joks!)

lillā mākoņi uz karameļkrāsas debesu fona.

h e y !

jauns atklājums? nezinu. bet iespējams, ka jā. ielīdu šeit, jo uzklikšķināju uz viena cilvēka parakstiņa Krēslas forumā. atmiņās pazibēja, ka esmu šeit vienu reizi bijusi, bet pasen...;D Man jau bija apnicis blogs.lv un sen prātoju par ko jaunu, kur iemest dažādus saitiņus,bildītes, citātus un citus atradumus, plus vēl savas pārdomas, dzejoļus...ai nu...gara darbus. blogs.lv man jau likās garlaicīgs, nomācoš un...novecojis. sapratu, ka manas otras jaunās mājas būs šeit, jo šeit ir daudzu un dažādu iespēju brīvība. pagaidām arī nav nekā, kas man nepatiktu, tāpēc kādu laiku uzturēšos šeit un teikšu bye, bye blogs.lv, i have a new home!
parīt man ir jānodod projekta darbs, vismaz ar 30 lapām. doh. es viņu tikai vakar esmu iesākusi un pašlaik man ir 4 lapas. haha. "ļoti daudz"! bet brīnos, ka mani tas īpaši neuztrauc, jo esmu nolēmusi, ka rīt viņu nenodošu... zinu, zinu, vieglprātīga esmu, bet man ir attaisnojums! emm... visu iepriekšējo nedēļu nomocījos ar gripu, tāpēc nevarēju rakstīt. vispār par gripu teica mamma, bet es viņai atbildēju, ka tā ir tikai 38,2 temperatūra, nekāda gripa! bet kā attaisnojumu skolā, pateikšu mammas teikto. varētu būt, ka man tiešām bija griba, kā mamma teica, bet nu es to uzskatīju tikai par 38,2 temperatūru...plus vēl acu un kaulu sāpes. ;DD
šobrīd es jūtos tā, ka zinu tikai to, ka neko nezinu. brr... tas skanēja savādi, bet neko darīt, laikam, šodien atkal ir tāda diena, kad runāju dīvainības. dažkārt es runāju par cīsiņiem, krējumu un šprotēm, citeiz par lillā mākoņiem uz karameļkrāsas debesu fona, bet citreiz...ai...citreiz vispār nerunāju, tikai domāju un nevienam neko nestāstu. cik labi tagad būtu aizbraukt prom. prom uz Rīgu. prom no pelēkās ikdienas mazpilsētā un aizbēgt no visa ierastā. beidzot satikt pāris radniecīgas dvēseles, kas pazīstamas tikai draugiem.lv, bet jau tik ļoti sen, ka jābrīnās, kāpēc neesmu vēl aizbraukusi ciemos. aiziet uz tējas namiņu. aiziet uz galeriju istaba, pēc ilgiem laikiem. eh...cik sen tur nav būts. man jau sāk trūkt mākslu sirdī.
kā vakar ar skumjām teica mana draudzene - līdz īstam pavasarim vēl kāds mēnesis. man šķiet, ka es neizdzīvošu vēl veselu mēnesi. man vajag sauli. putnus galvā. koši zilas debesi un tikai pa retam kādu mākoni, bet lai tas mākonis būt spožs un balts. lai varētu uzlikt savas retro sunglasses, uzvilkt plāno jaciņu un ar nesamākslotu smaidu varētu iet pa saules apspīdētajām ielām. tas būtu vienalga uz kurienu iet, bet, lai dzīvi varētu izbaudīt ar prieku.