atradu aiz kumodes vecu kladi. hmm...diezgan vecu. šeit ir arī pāris mani dzejoļi, bet crazy. kur tādu var uzrakstīt... ;D
viens no tiem, bet atcerieties - vecs!
kopā ar tevi katru mīļu brīdi,
atbalstīt tevi vienmēr būs spēks,
atbalstīt tevi vienmēr būs spēks,
cerību nezaudēt par tevi
un ticēt, ka saņemšu to atpakaļ.
bet viss skaistais reiz beidzas,
atbalsts ar dusmām nesader,
pēdējā cerība mocībās mirst,
un smaidi kļuvuši samāksloti.
vienreiz redzēto pazīt ir vienkārši.
tu vari neteikt, ka man izliekas,
šādas leitas ilgi neaizmirst,
tu vari neteikt, ka esmu pārpratusi,
šādas lietas ilgi atmiņas nepamet.
protams, draudzība nepazūd,
bet zaudētā ticība un atmiņas sāp,
samākslotie smaidi kļūst retāki,
tomēr mana uzticība tev ir zudusi.
Dzejolī nav nekā tāda, kas paliktu atmiņā :) Bilde ar spuldzīti ir jauka.
AtbildētDzēstTā bilde ar spuldzīti ir lieliska. [mm]
AtbildētDzēstDzejolis ir `neko sev`, tīri lasāms. Man pat iepatikās, manuprāt.
paldies, šis dzejolis, manuprāt, nav labs un pie tam viņš ir ļoti vecc. ...bet paldies. :)
AtbildētDzēstTajā dzejolītī ir kas tāds, kas mani aizrāva!! :)
AtbildētDzēstUn jā, piekrītu pārējiem - tā bilde [h]